Manikalkulatori.lv

Cik daudz dienu no savas dzīves esi pavadījis tumsā

Ievadi savu dzimšanas datumu un uzzini, cik dienu no savas dzīves Rīgā esi pavadījis tumsā, rēķinot pēc reālā gaismas stundu garuma svārstībām gada laikā.

Tumsā pavadītas dienas kopš dzimšanas

6416

Tas ir apmēram 17 gadi un 6 mēneši, jeb 48,5 procenti no visām 13 231 līdz šim nodzīvotajām dienām.

Kā aprēķins veikts

Rīgas gaismas garums gada laikā ļoti tuvu seko sinusoīdai, tāpēc katrai gada dienai n to var modelēt ar vienkāršu formulu, nevis skaitīt katru saullēktu un saulrietu atsevišķi.

gaismas_stundas(n) = D_vid + A × cos(2π × (n − n_vasaras_saulgrieži) ÷ 365,25)

tumsas_stundas(n) = 24 − gaismas_stundas(n)

kopā_tumsas_dienas = (Σ tumsas_stundas par katru nodzīvoto dienu) ÷ 24

Kalkulators iet cauri katrai dienai, ko esi nodzīvojis, no dzimšanas datuma līdz šodienai, aprēķina tumsas stundu skaitu tajā dienā un summē visu kopā. Rezultāts ir redzams tieši tāpat, kā tas tika saskaitīts, nevis kāda slēgta formula, kuru nevar izsekot dienu pa dienai.

Sinusoīda ir tuvinājums, ne precīzs saullēkta un saulrieta aprēķins. Tuvu saulgriežiem starpība pret reālajiem laikiem ir dažas minūtes dienā, tālāk no tiem tā ir vēl mazāka. Latvijas ģeogrāfiskais platums šajā aprēķinā ir 56,95 grādi ziemeļu platuma, Rīgas platums, un ir pieņemts par nemainīgu visam nodzīvotajam laikam.

Ko šis kalkulators neņem vērā

Avoti

timeanddate.com un gaisma.com bloķēja automātisko piekļuvi šajā izpētes gājienā, tāpēc tie šeit nav citēti, lai gan varētu būt noderīgi turpmākai pārbaudei.

Ja skaitļi par tumsu liek domāt par dzimstību, aprēķini, cik bērniem Latvijā jāpiedzimst, lai iedzīvotāju skaits vairs nesarūktu, ar dzimstības kalkulatoru.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai šis skaitlis ir zinātniski nopietns, vai tikai jautrībai?

Abi. Formula un ievaddati ir reāli un pārbaudāmi, tie nāk no tiem pašiem principiem, ko izmanto pārējie šī kalkulatora "brāļi un māsas" šajā vietnē. Bet mērķis nav aizstāt astronomu, mērķis ir parādīt konkrētu, ar skaitļiem pamatotu iemeslu, kāpēc novembrī un decembrī visiem Latvijā gribas gulēt jau pusseptiņos. Tumsa ir reāla, un tagad tev ir precīzs skaitlis, ko rādīt draugiem, kad viņi sūdzas.

Kāpēc krēsls netiek skaitīts par gaismu?

Šis kalkulators zina, ka saule ir zem horizonta, un tas ir viss, ko tas zina. Krēsls, tas gaišzilais laiks pirms saullēkta un pēc saulrieta, šeit tiek pieskaitīts tumsai, kaut arī reāli redzēt vēl var pietiekami labi. Vasarā ap saulgriežiem Rīgā šis lēmums padara rezultātu nedaudz nežēlīgāku, nekā jūtas: naktis šeit reti ir īsti melnas, debesis vienkārši paliek gaiši zilas visu nakti, bet formāli saule tomēr ir norietējusi, tāpēc tā stunda skaitās tumsā pavadīta.

Cik precīzs šis skaitlis īsti ir?

Pietiekami precīzs, lai sarunātu ar kaimiņu par ziemu, nepietiekami precīzs astronomam. Formula izmanto gludu sinusoīdu, nevis īstus saullēkta un saulrieta laikus katrai dienai, tāpēc tuvu saulgriežiem tā var kļūdīties par dažām minūtēm dienā. Pār gadu desmitiem šīs minūtes summējas, bet ne tik daudz, lai mainītu kopējo ainu, viss aprēķins joprojām parāda dienu pa dienai, ko var izsekot.

Kas notiek, ja neesmu dzīvojis visu mūžu Rīgā?

Tad rezultāts ir aptuvens vairāk, nekā parasti. Kalkulators pieņem Rīgas ģeogrāfisko platumu visam nodzīvotajam laikam, kaut arī tālāk uz ziemeļiem gaismas svārstības ir vēl straujākas, bet tuvāk ekvatoram tās gandrīz izzūd. Ja liela daļa tavas dzīves pavadīta citur, ņem šo skaitli kā Rīgas versiju tevis, ne kā precīzu personīgo vēsturi.

Kāpēc Latvijā gaismas garums vispār tik ļoti svārstās?

Vainīgs ir ģeogrāfiskais platums. Rīga atrodas gandrīz pie 57 grādiem ziemeļu platuma, un jo tālāk no ekvatora, jo lielāka starpība starp garāko un īsāko dienu. Rīgā tā ir vairāk nekā vienpadsmit stundas starp jūniju un decembri, savukārt tuvu ekvatoram diena visu gadu ir gandrīz vienāda garuma. Tāpēc somiem un latviešiem novembris ir kopīga tēma, bet kādam Ekvadorā tā nekad nebūs.